2013>2014

līdz new year vairs tikai 2 dienas un tad jau labrīt 2014.

skaists skaitlis un vajadzētu būt arī skaistam gadam - ir plāni, ir idejas, ir sapņi, ir apņemšanās.. bet tajā pat laikā 2 dienas pirms new year šķiet, ka kaut kas lūzīs, kaut kas nebūs tik skaisti kā šobrīd liekas un pāris labo iegūto lietu 2013. gadā ar 2014. gada iestāšanos zaudēsim. nē, atmiņas nē, bet sajūtas, jā tās gan - tās lēni ar lietus lāsēm gada izskaņā aizskalojas un paliek vien tumsa, paliek vien lietus lāses uz palodzēm un elektrības stabiem, paliek tukšums. un tad gaiši un krāsaini gaismas stari laužas pa debesīm, mākslīgi izgaismojot un aizdūmojot tukšumu un jauns gads un jauna bilde iekšā!

es nezinu kā būs - skatos uz to ar skepsi, nezinu vai gadīt un cerēt.. cerība jau vien tāds muļķa mierinājums vien ir. jauns gads, jauna dzīve - tā jau visi saka, bet kā ir patiesībā.. patiesībā jau nekas nemainas šo frāzi pasakot, ja turpina darīt vecās muļķības un neiet uz priekšu. laiks negaida uz mūsu pieaugšanas un darīšanas tempu, tas iet un diezgan ātri un tu.. tu lēnām sāc atpalikt un vienmēr pamani to tikai tad, kad laiks jau ir nesasniedzamā gabalā un ir par vēlu ko izmanīt. ar sajūtām ir līdzīgi - var jau nenovērtēt, pa daļai nemanīt un neizjust, bet kad tās būs pagājušas garām, paliks vien tukšuma sajūta, paliks mākslīgās gaismas un aizdūmojums, kas aizpilda vietu, bet ir bez satura.

šobrīd 2 dienas pirms jaunā gada es nejūtos tam gatava. pirmo reizi es neesmu gatava solīt un apņemties, kad atgriezenisko saiti nejūtu. vārdi, vārdi, vārdi.. - a kurš atcerēsies par darbiem, kurš atbalstīs un rēķināsies, kurš mīlēs un baidīsies pazaudēt.. 

2014 pilns savu problēmu un tas negaidīs uz atbildēm, laiks nekad negaida..

dzīvosim. redzēsim. šausim gaismiņas tumsā uz labu laimi. 

labrīt, 2014.