20090511

ecstasy.









yes or no.?!

p.s. - I'll never be the same I'll tell you for sure.
You took my body, now you're wasting my soul.
You really are my ecstasy.

20090510

write it to me.


nejau vienmēr ir nepieciešami vārdi, lai pateiktu kādam kā tu jūties vai kā šis cilvēks liek tev justies. dažreiz vienkārši pietiek ar smaidu vai uzrakstītu zīmīti. dažreiz pietiek vienkārši ar domu. tas skaistais nav jāpasaka garos, saliktos, paplašinātos teikumos vai ar milzum daudz dāvanām. pietiek ar vismazāko nieku un tici man tas padarīs dienu miljons reizes saulaināku un jaukāku. pietiek vnk ar zīmīti piespraustu pie ledusskapja vai noliktu blakus man uz spilvena. pietiek vnk ar mazu prieciņu. ar mazām lietām, kas atstāj visskaistākās atmiņas. un rada visskaistākos mirkļus. un kas zin, ka var notikt tālāk..

20090509

young lady.




man iepatikās.
ļoti.
šis 
dzejolis. 






Jaunā dāma, lūdzu.
Lūdzu, ļauj man Tavu
pasauli izkrāsot baltu,
pelēku 
un rozā.
Lūdzu, ļauj man likt ieplest Tev brīnumos acis, 
kad man kabatā
mētājas kaifs.
Jaunā dāma, atrodi
sevī to burvīgo,
piemīlīgo
un gudro
bērnu,
kuru paslēpi, 
kad Tev palika trīspadsmit.

Jaunā dāma, lūdzu.
Lūdzu, esi tā, kas
biji kādreiz, un es
Tev dāvāšu sapņu
pilis, ponijus
un lakricas ledenes
uz kociņa.

20090505

stop. bus. stop.




















šovakar es nācu pie saprašanas. ka mūsu stāsts aizsākās vēlā pavasarī kādā pieturā zem nosaukuma: poliklīnika. ironiski ne. jā man ar tā šķiet. 
tā vien liekas, ka jau no sākta gala viss tika mums pateikts skaidri un gaiši. uzrakstīts ar baltiem burtiem uz zilas un aukstas metāla plāksnes. viņi centās parādīt to, ka kāds cietīs, kāds raudās, ka kāds ilgosies, un arī to, ka kādam vajadzēs ārstēties ilgstoši morālajā poliklīnikā. ka šim sākumam ir gals un nejau laimīgs. 
bet mēs taču ne reizi nepalūkojāmies uz augšu un nepamanījām mums domāto zīmi. šo zīmi, kas būtu mūs izglābusi. bet nē mēs neredzējām un tagad maksājam par savām kļūdām, ko sastrādājām jaunības dienās. dienās, kad dzīve likās krāsaināka un bezrūpīgāka. vai varbūt tā likās tikai mums diviem. diviem vien. jo pārkāpām visus likumus un neievērojām zīmes mūsu ceļā. 
poliklīnika, pietura un zilā metāla zīme ar baltajiem burtiem šodien atrodas savā vietā gluži kā todien. bet mēs.. ..mēs esam citur. tu esi tur un es esmu šeit. tagad mēs dzīvojam katrs pēc savām ceļa zīmēm un mūsu ceļi vairs nesatiekas. ceļš jau nav savu būtību mainījis, taču zīmes.. ..zīmes gan, tagad tās spēj mūs ierobežot. 
bet zini dažreiz es tur atgriežos par spīti visām zīmēm cerībā, ka arī tu tur esi. kaut gan zinu, ka neesi. tāpēc atstāju tur tev katru reizi ziņu, ka biju šeit, ja nu tomēr kādu dienu tu tomēr atcerēsies par mūsu sākumu un reizē beigām. 
..ko gan jūs vēlaties, meitene taču var sapņot. ^___^


atmiņas.


ir viena lieta, ko tomēr vēl nespēju izmest no sava prāta. precīzāk viena persona. jo dvēseļu radinieki tā gluži vnk uz ielas nemētājas, tur tikai pilns ar salauztām sirdīm.  bet dažreiz cilvēki no tavas dzīves vnk aiziet, dažreiz tā vajag un dažreiz tā ir labāk, pat ja vēl ilgi pēc tam tu klusītēm turpini tos saukt atpakaļ.. 
atradu šodien vēl gabaliņu savas izbijušās laimes, kas ir tikai vēl viens pazudušais gabaliņš no manas atmiņu puzles..

[šis tika veltīts kādai meitenei, kas atceras un vienmēr atcerēsies tevi, lai kur arī mūsu ceļi neaizietu]

"Life goes from the highest peak
To the lowest creek.
I ain't here to talk bout the creek, let's take a look at the peak.

You bring my highest peak
And when that moment comes
I always have troubles whilst going to sleep
Cause then I ain't ready to dream, I wanna stay with what is real.
The smiles you bring are always the best
I wish I could feel them for ever rest
Wish I was smarter, to not have a doubt
To be sure of what's happening when giving it a thought
Wish it'd be as simple as a wall with 2 sides
One filled with joy, which you give when you're sweet
For a while I can go there and take a peak
I see you smiling and I feel things I've never felt before
With a smile on my face I can say, it's you I love and adore
Wish the sun would never shine on the other side of the wall
Cause that's when the best of the best.. leaves and forgets.
It's out of control, I can't free my soul.

I just sit there and hope, that the sun will shine on just the first side
Where you make my world, everything it is, and I don't want to go back
I don't even wanna look, not far a moment, I know.. there's one thing you took.
Hope that it's safe and defended.
Put under a key, and protected.

Just want you to know, you're really the best
I'm not here to bring you to the test
I want you to be happy and smile all day long
I know you deserve it, and so does the world.

I don't wanna act.. it's really a fact
Just say it all straight - 
You're so full of things, that I can't forget
There are so many things, that I might regret
And there are so many things that I love in you.

I'm really messed up
Who knows - 
Maybe I fucked up
Maybe I just put another drop in the ocean
Maybe I did what's right
Someday I'll find out, it might be too late
But o well, I guess that's what they call Faith.

Just for the last thought..
Don't search for this in books..
Don't look  for it in songs..
Don't check the poems, 
It doesn't come from there
it comes from something that's taken,
And hidden under a key.

It's not all I wanted to say
But I think that's enough for today
Now I'm ready to dream, and leave reality behind
I know I asked you to dream for both of us
But hell.. I'm still gonna try tonight
Cause I don't feel like giving up a fight
Nope.. Not tonight..

Sweet dreams CandyCane.."

20090501

hokey time = party time


hell yeah. mūsējie šogad ir traki lieli malači. patiešām šogad prieks par mūsu hokeja komandu un ceru, ka viņu uzvaras gars neapsīks un mēs tiksim dikti tālu. viena vēsturiska uzvara jau šogad paveikta, kāpēc gan nepaveikt vēlvienu un nekļūt par pasaules čempioniem.?! nū kāpēc patiešām gan nē, jo mums ir talants, mums ir veiksme, mums ir prasmes un mums ir labākie un skaļākie hokeja fani visā pasaulē. ^___^ jo mēs esam par sarkanbaltsarkano un mūsu ♥ dzīvo hokejs. un šādos brīžos kā pēdējās sasodīti perfekti uzvarētās spēles liek man patiešām atkal mīlēt Latviju. 

un kā varēja lasīt iihf.com mājas lapā no unikālā RISTO PAKARINEN tad: "Is there a word for “keeping your cool and working hard even when the other guy takes a shot, or 40, at you”? Well, from now on, when you find yourself in a situation like that, you can just “masalskis” it."

CERĪBA BIJ JŪSU, UZVARA MŪSU!