Gunas pārsteiguma atvadu 5diena.

tātad Gunas pārsteiguma atvadu ballīte neizdevās tāda kāda bija plānota, jo no 46 cilvēkiem ieradās tik daži, jeb precīzāk bildē redzamie 8 cilvēki ieskaitot Gunu un vēl kā 9tais bija Dāvis, kas mums to visu laipni atļāva noorganizēt Bānūzī. (:
man sirdstrieka bija jau ballītes dienas rītā, kad Guna piezvanīja, lai censtos pārcelt satikšanos, taču labi, ka izdevās viņu atrunāt. pēc tam mēs ar Matīss daudz stresojām, kad sēdējām Bānūzī pus11 divatā, kad visiem jau bija jābūt atnākušiem. kad tomēr daži jaukie ieradās mēs ar Matīsu izplānojās dižo plānu kā atdabūt Gunu līdz Bānūzim, jo viņa domāja, ka iesim 3atā ballēties Vecrīgā. epic plāns tika izdomāts un mēs ar ļoti lielu novēlošanos devāmies pretīm Gunai. dodoties ar Gunu atpakaļ uz Bānūzi es daudz stresoju par to, ka viss neizdosies kā biju plānojusi. taču Gunai patika. un galvenais, ka man izdevās ar viņu parunāties ārā tā kā vēlējos. ^____^ protams, bija milzīgs sentiments un grūti, bet tomēr milzīgs prieks par viņu. un galvenais, ka Gunai ļoti patika un viņa teica, ka visi svarīgie cilvēki bija un varbūt, ka labi, ka bija tieši šie cilvēki un neviens cits. savā ziņā piekrītu, jo tas cilvēks kuru es vēlējos tur redzēt pēdējā mirklī pateica, ka nebūs. ko es uzņēmu kā zīmi, ka nevajag neko mēģināt sabīdīt. šis nozīmēja, ka tas chapter ir jāaizver un miers. un tā pat labāk, nevajag divreiz pieļaut vienu un to pašu kļūdu kaut arī šoreiz iesaistītais cilvēks ir daudz savādāks un better. anyways tas bija the end kkam, kas nemaz nebija sācies. :D

anyways ballīte Bānūzī izdevās bija daudz alus un mums ar Gunu bija arī tekila, jo kā ballītes sākām tā arī pēdējā ballīte jābeidz. ^^ sanāca mums arī superīga karaokes dziedāšana. pēc 2iem devāmies uz vecrīgas pusi, kur vispirms nedaudz iegriezāmies pie Līnas kiwi bārā, bet tad devāmies pasēdēt victory pub. jo tā arī ir sentimenta vieta un tur vnk nevarēja nepabūt. tad Gunu nolēmām doties mājās, jo man bija agri no rīta ar vecākiem jādodas uz Mazirbi, bet Gunai kāzās jābūt nākošajā dienā. gaidot taksi sanāca braukt kopā vēl ar diviem puišiem, kas sarunāja braukt kopā ar mums lai lētāk. izkāpu stradiņu slimnīcas sākumā un gāju visu garo gabalu uz mājām pa bruģētā ceļa vidu ar basām pēdām. tas bija tik jauki. viss jau bija tik gaišs un jaukas agra rīta skaņas mani pavadīja kā arī sms saruna ar Matīsu par interesantām lietām, kas nu jā vairs neuzpeldēs attiecībā no manis. ja godīgi tad es to jautājumu uzprasīju intereses pēc. jo zin kā galvā vienmēr tā doma – what if.?! so jā, pasapņot jau nekad nav par sliktu. bet tēma slēgta un nebūs nekādu what if patiesā izpildījumā. lai tā tomēr paliek tāda mazā intriga. hihi. *sun*

un priecēja nākošajā rītā runāties ar Gunu un dzirdēt tikai labus vārdus un to cik ļoti viņa bija pārsteigta un cik ļoti viņai patika. ehh, pietrūks man šīs amazing meitenes. vai drīzāk jau daļiņas [lielas] no manis. :* USA parūpējies par Gunu labi, citādāk piekaušu. :D