20090418

meln[s]arkans














ir melna nakts.
līst sarkans lietus.
ielas vidū stāv puisis ar noliektu galvu.
viņa ogles melnie mati izmirkuši.
viņa acis pielijušas ar skumjām
par uguns sarkanmataino meiteni.
meiteni, kas ielas malā guļ melnā asaru peļķē
blakus sarkana motocikla detaļām.
viņš ar pēdējās cerības spēkiem
noņem meitenei melno ķiveri, taču
meitenes sarkanās matu cirtas bezspēkā 
nogrimst melnajā lietus peļķē.
šajā ar sarkanu zīmogu aizzīmogotajā naktī
puisis ar ogles melnajām acīm noskūpsta
meitenes sarkanās lūpas pēdējo reizi.
viņš paņem meitenes melno ķiveri 
kā atmiņu un dodas sarkanīgi austošās
saules virzienā atstājot melnus pēdu nospiedumus
kūstošajā asfaltā.

0 comments: