ir grūti paskaidrot un ir arī mazliet grūti elpot. pēdējā laikā viss atkal kā pa karuseļiem, viss griežas un sagriežas un mainās, un viss ko es vēlos ir, lai tas viss apstājas pirms man paliek slikti ap dūšu. pilnīga laime jaucas ar izmisumu un fucked-up-ness, un šķiet kā never ending vāveres ritenis.
nesen ar bariņu darba kolēģu bijām kuģa tripā uz stokholmu. 3 gandrīz lieliskas dienas 8 cilvēku sastāvā, kur mēs ar Andēnu izdzīvojām 6 vīriešus un still esam awesome, kur gan vēl atrast 2 tik izturīgas sievietes, kas to visu varētu 3 dienas pārdzīvot, smieties līdzi, trakot, uztvert, saprast, pieņemt un nenosodīt.! tas bija lielisks pasākums, kas izvērtās 6 dienu garā ballītē vēl arī nokāpjot no kuģa, jo cilvēku pieradums bija tik liels, ka bija grūti sēdēt mājās un būt šķirtiem vienam no otra. ziniet cilvēki pievelk, pareizie cilvēki nosēžas prātā un neiet prom, tu viņus iemācies ieelpot un liekas, ka smoc, kad esi par ilgu prom no viņiem. jā, uz cilvēkiem rodas ieradums, un es noteikti pieradu pie šī mazā bariņa nekontrolēta hausa lielisku cilvēku personībās (: viņi lika smaidīt.
vēl mani negaidīti pārsteidza liktenis, kurš šķiet spēlējas ar mums gluži tāpat kā mēs spēlējamies ar viņu. viņš aizdedza pirmo dzirksteli, pirms tika izraisīts salūts.. un es vēl joprojām nezinu kas tas bija, un kas tas ir, tik to, ka apdedzināšos, jo savādāk nekā, ja spēlējies ar uguni.
un šovakar liktenis atkal mani apciemoja, šķiet pārāk biežs viesis palicis manā ikdienā.. ir grūti skatīties kādam acīs un lēnām redzēt kā mirst mazās prieka uguntiņas acīs sakot vārdus, ka tu kādam patīc more than you should, bet tu spēj atbildēt tikai to, ka we are just friends. ir vēl grūtāk, ja šis kāds ir labs draugs. draugus sāpināt nav labi, arī ienaidniekus nē. un arī sevi. un ar katru pateiktu vārdu tumsas klusumā ar tikai mazām apaļām gaismiņām traucoties garām gaismas ātrumā tu jūti kā viss mainās, kā nebūs rīt vairs tā kā ir tieši tajā mirklī, vai minūti iepriekš. lai arī kas netiktu teikts, tu zini that doesn’t matter, viss jau ir mainījies, un tavos spēkos to nav ietekmēt, gluži tāpat kā tavos spēkos nebija ietekmēt to kā tas viss sākās. šovakar gribas būt kādam citam, šovakar gribas izdarīt arī ko labu, bet visvairāk šovakar gribas aizmigt un aizmirsties. gribas būt klusuma vergam, un tumsas cietumniekam un ļaut tiem abiem mani saspridzināt tūkstošos un miljonos mazu visumu, atstājot tikai putekļu vētru tavā rīta tējā kā vienīgo liecību, ka reiz esi mani pazinis..
p.s.-tev paliks labāk, ar laiku, bet paliks… tikai atceries elpot.!
skan: ben howard – promise; parachutes – paper birds.
Pirms 14 gadiem