20100510

a palm of bright lights.

tumblr_kt8muu3gEG1qzun17o1_500_large
[iron man vīrietītis & klavieres, mm. skaistum kur tu rodies.]

dzīve atkal ir ritējusi savā ritējumā un lietas notikušās kā vienmēr. un laika atkal nav bijis, lai šeit bieži uzturētos. tas sāk kļūt par ieradumu un šķiet, tas pat ir labi. kopumā ir padarīti daudzi darbi – beidzot pabeigts Bāras referāts, pārtulkots viens zpd angļu valodā, mazi nieciņi PA darbam. šonedēļas plānā ir PA darba pabeigšana, kā arī Auera darba iesākšana un KD kursa darba teorija pat ļoti iespējams tiks uzburta [šis gan vēl stāv uz jautājuma zīmes]. lietas virzās un laika paliek arvien mazāk. tas priecē. arī jāpiemin, ka atbildēja AIESEC un tagad tik jāiztur pārējās kārtas un tad būs najs. un 15.maijā ir muzeju nakts, kas nozīmē, ka mani varēsiet atrast naktī vecŗigā vai tās apkaimē staigājot pa muzejiem un varbūt papildus vēl meklējot kastītes (par viņām starp citu bija raksts šīs nedēļas IR numurā, kas man nedaudz nepatīk, jo jau ne tikai miljons cilvēki par viņām zin, bet par viņām jau arī raksta avīzēs, vēl pirms pus2 gada par viņām gandrīz neviens nezināja un tie, kas zināja mācēja turēt muti). (:

šajās dienās daudz negulēju. vienu brīdi pat 3 diennaktis pēc kārtas kā rezultātā ceturtās dienas rītā ejot uz virtuvi es noģību. tāpēc mīļie cilvēki lūdzu guliet un domājiet par sevi, nevis daraties kā es, jo tagad varu ēst smukas ripas un gulēt divreiz vairāk, lai atgūtu iekavēto miegu, khh.

šajās dienās arī ir pabijusi jau pirmā latvijas hokejas spēle, kurā protams pret šveici zaudējām, taču anyway turējāmies kā malači un vieni vārti tomēr arī mūsu guvums. gints malacītis. protams, liela skumja par trešajiem šveices vārtiem mūms par sliktu, jo tās 3 pēdējās sekundes patiešām ļoti sāp, bet nu neko. jādzīvojas tālāk un gan viss būs labi, jo itāliju noteikti uzvarēsim un ar kanādu arī visādi brīnumi var notikt, lai gan šajā spēlē es fanošu par abām komandām un jebkurā gadījumā nepalikšu sad, jo viena no manām mīļajām komandām uzvarēs. hokejadienas patiešām ļoti pietrūka, atceroties pagājušo gadu smaids sejā paliek uz labu laiku. *sun*

pagājušajā naktī, kad beidzot gulēju redzēju interesantu sapni, kurā pirmkārt, biju ar kristu horvātijā visu vasaru, tas nozīmē, ka izturējām to konkursu. un otrkārt, ar to nācās pārcelt 20 gadu ballīti uz pašām augusta beigām, taču ballīte sapnī bija super laba, bija ļoti daudz cilvēki gan mīļie bijušie klasesbiedri, gan esošie mīļie kursabiedri un mīļie apkārt esošie draudziņi. atmosfēra bija jauka un ballītēēē, protams, bija daudz tekilas un alus, pirts, baseins un vispār es pat zinu vietu, kuru nosapņoju un tur patiešām varētu svinēt, jo viena lieliska, plaša un turklāt ir vieta, kur pārnakšņot daudz cilvēkiem. galvenais anyway bija tas, ka tur bija visi mani mīļie cilvēki. un vēl visādi brīnumi tur notika, bet nu i guess tas būs jāpārbauda augustā, kad ballīte patiešām būs vai nu agrāk, vai vēlāk – tas atkarīgs kā visas citas lietas izkārtosies. ^____^ un tur pat bija Guna, kas nozīmē, ka viņa nekur neaizbrauca vai arī tur bija vēl speciāli dēļ manis. ^^

un vispār es šovakar atkal sačirkojos un pamanīju, ka mati lēnām paši jau tādi sāk palikt. jauki, nezināju, ka to var arī speciāli panākt ar laiku. tas priecē, jo turpmāk vai vismaz visu vasaru gribu būt čirka. *sun*

0 comments: