hush buzz.

ACC ir jauki burtiņi. vislielākais prieks protams par to A. ^___^

tagad tik atliek iestāties universitātēs miljons un gaidīt kamēr kāds tevi paņems no ielas un aizsāks jaunu tavu dzīves posmu, jo pašlaik tu neesi nekas vien persona ar papīrīti rokās ar pāris burtiņiem un cipariņiem. diezgan nožēlojami ja drīkst sacīt.

prieks protams man arī par to, ka cilvēki par mani tomēr neaizmirst un jaukā persona kas tagad dzīvojas londonā atceras par mani diezgan bieži. tas liek pasmaidīt un cerēt. pozitīvas domas domāt un lidot. es patiešām ceru ka tas tā arī paliks un uz priekšdienām nemainīsies jo gads tomēr ir sasodīti gara padarīšana. bēt es gaidīšu, jo šis cilvēks ir tā vērts un mīļš. ^___^

vēl joprojām ilgojos pēc mājām jeb mazirbes. tā vieta uzdzen skudriņas un elektrošoku vienlaicīgi tavam ķermenim izrunājot to vārdu. bēt tas ir tik patīkami ka gribas vien izbaudīt. gribas būt tur prom no rīgas un cilvēkiem un kārtējās rītdienas kas mūs sagaida. un vēl šodienas plūdiem kas plosījās sagrauztajās rīgas ielās..

es jūtu ka vasara tomēr lēni sāk iet uz beigām. priekšā protams vēl daudz jauku lietu un darbiņu kas jāpaveic taču sajūtas ka šī tomēr ir pēdējā skolas vasara un vairs tādas nebūs. tad vairs būs tikai augstskolas vasaras un dzīves skolas vasaras. bet ne šo jauko un bezrūpīgo vasaru. es ceru ka drīz pienāks nākošās nedēļas beigas gribās būt festivālā starp tiem cilvēkiem un viņu vibrācijām, gulēt teltī un vnk čillot. būt brīvam un nepiesaistītam. un tad sekos minku ballīte ar visfōršākajiem klasesbiedriem kas man bijuši un tad jau 19. biedējoši ripojoš cipars kas ieripinās mani gada gaitā iekš cipariņa 20 un tad jau būs baigi traki. skaitlis 20 šķiet tik nopietns un liels priekš manis. es taču esmu maza, man vajag mazas lietas. bēt laiks jau nejautā vai vēlies palikt gadu vecāks vai dzīvot mūžīgā bērnībā. skaitlis 19 gan man tīk. smuki izskatās un ir mīlīgs. man šķiet ka sadzīvošu ar viņu tīri burvīgi. ^___^

nu ko manas minkas. šodienai šķiet ka pietiks pārdomu un spriedumu. priekšā tādi vēl daudzi būs un neizbēgt no viņiem. tāpēc ieelpojiet pēc lietus gaisu un sapņojiet kamēr jums dzīve to vēl ļauj un nav jūsu sapņus aizskalojusi lielajā jūrā. arlabunakti. :*

un šodienas gaišākā doma, kas man ļoti iekrita sirdī un ir sasodīti patiesa:

Nekad nepielaid nevienu par tuvu. Kas pielaists par tuvu, to gribas paturēt, bet paturēt nevar neko. /Ē. M. Remarks./

skan: Sigur Ros - All Alrigt